Esparsete (Onobrychis vicifolia)

Sējas esparsete (Onobrychis vicifolia) ir daudzgadīgs tauriņziežu augs, ļoti vērtīgs nektāraugs –ilgi ziedošs – no maija beigām pēc augļu koku noziedēšanas, jūnija sākumā, kad dabā maz ziedošu nektāraugu, līdz pat septembrim, un tā spilgti rozā ziedu ķekari pievilina bites un citus apputeksnētājus, turklāt nektārs ir viegli pieejams, jo uzkrājas zieda buras izliekumā, tāpat augs ievērojami mazāk cieš no dažādu slimību un kaitēkļu postījumiem nekā citi tauriņzieži. Nozīmīgi, ka agrā ziedēšana stimulē vāju bišu saimju un pirmo atdaleņu strauju attīstību. Šo īpašību dēļ to nereti izvēlas audzēt biškopji.

Sējas esparsete uzzied agrāk nekā daudzi citi nektāraugi. Bites tajā labprāt lido arī karstā un sausā laikā, kad citi nektāraugi nektāru gandrīz neizdala. Visintensīvāk nektārs izdalās +22…+25 °C temperatūrā. Ziedi raisās pakāpeniski, un no rīta atplaukušie vakarpusē jau sāk vīst. Esparsete izdala ļoti daudz nektāra un ir labs putekšņdevējaugs, sevišķi ziedēšanas sākumā, kad atveras apakšējie lielākie ziediņi. Putekšņi ir dzeltenbrūni, raža no 26,3kg divgadīgos sējumos līdz 130,1kg vecākos sējumos. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu apputeksnēšanu, vienā hektārā vēlams izvietot 3 – 4 bišu saimes. No 1ha kopumā var iegūt aptuveni 80 - 150kg kvalitatīva medus. Iegūtais medus ir biezs, gaišā dzintara krāsā, caurspīdīgs, aromātisks, sacukurojas lēnām baltā, cietā masā.

Sējas esparsetes ceru veido vairāki zaraini, 85 – 100cm gari stublāji. Ziedi izvietoti blīvā vārpveida ķekarā, 10 – 25cm garā ziednesī. Augam ir spēcīga sakņu sistēma, kas sastāv no mietsaknes un sānsaknēm. Auglis – apmatota, ieapaļa viensēklu pāksts ar dzeloņaini zobainu malu. Pākstis ātri nobirst, tāpēc sēklas ir jānovāc, kad tās kļūst dzeltenīgas vai gaiši brūnas. Tās nogatavojas pakāpeniski, raža var sasniegt 0,7 – 1,0 t/ha. Sēklas var viegli attīrīt no piemaisījumiem. Dīgtspēju tās saglabā 2 – 3 gadus, dīgst apmēram 80% sēklu. Sēklu glabāšanas mitrums 12%.

Sējas esparsete ar gumiņbaktēriju starpniecību nodrošina sev vajadzīgo slāpekļa daudzumu, tādējādi uzlabojot augsnes agroķīmiskās īpašības. Sējas gadā tā izveido rozeti, bet neuzzied un pilnu ražu dod otrajā gadā.

Augs nav prasīgs augsnes apstākļu ziņā, taču labāk aug kaļķainā, labi nosusinātā zemē. To var audzēt nogāzēs, akmeņainās vietās, pamestos laukos, kas neder, piemēram, āboliņam. Sējas esparsete ir vērtīgs lopbarības augs visiem mājlopiem, ko pļauj pumpurošanās – ziedēšanas sākumā, jo vēlāk augi strauji kļūst cieti un zaudē vērtību.

Sējas esparsete ir noderīga kultūra gan biškopībā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Sējas esparseti sēj tīrsējā vai maisījumos ar stiebrzālēm, piemēram, ganību aireni. Parastajā rindsējā sējas esparseti izsēj 100 - 120kg/ha, tālrindsējā (30 – 45cm) - 50 - 70kg/ha. Sēklas sēj 2 – 4cm dziļi. Tīrsējā izsējas norma sējas esparsetei ir 60 – 70kg/ha. Audzējot to nelielā platībā tīrsējā, pavasarī zemi iesaka nokultivēt, attīrīt no nezālēm un sēšanu veikt ap Jāņiem, agrāk to nebūtu vēlams darīt, jo siltos rudeņos tās mēdz pāraugt. Sēklas sāk dīgt 3 - 4°C temperatūrā. Pēc sējas tās sadīgst 6 – 7 dienās, sākumā aug lēni, tāpēc ieteicams veikt nezāļu ierobežošanas pasākumus, piemēram, appļaut 6 - 7cm augstumā. Sējumos tālrindsējā vēlams divas reizes irdināt rindstarpas. Septembra beigās sējas esparseti ieteicams nopļaut 8 – 10cm augstu, lai veicinātu barības vielu uzkrāšanos un sekmētu veiksmīgu ataugšanu pavasarī.