Apaļgalvu jeb zilā ežziede (Echinops sphaerocephalus)

Apaļgalvu jeb zilā ežziede (Echinops sphaerocephalus) savvaļā ir sastopama Rietumeiropā, tāpat tā ir izplatīta Vidusāzijā, Krimā, Kaukāzā, kā arī Rietumsibīrijā.

Zilā ežziede ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, parasti sasniedz 1,5 - 2m augstumu. Sakne – mietsakne, kas vāji zarojas, trešajā dzīves gadā sasniedz līdz pat 1,5m dziļumu, ar ko arī izskaidrojama auga sausumizturība un labā ziemcietība. Jāuzsver, ka zilā ežziede var ilgi augt vienuviet – tā zied un veido sēklas vairākkārtīgi un aukstumizturības un ziemcietības dēļ vienā vietā zaļo pat 10 - 15 gadus. Zilās ežziedes stublājs ir stāvs un spēcīgs, rievains, klāts ar tūbainiem tīmekļmatiņiem un labi zarojas. Lapas ir pelēcīgi vasarzaļas, plūksnaini dalītas vai šķeltas, ar dzeloņsmailiem zobiņiem, uz stublāja pamīšus, bet pie pamata rozetē. Zilajām ežziedēm ir krāšņi ziedi – apaļas ziedu bumbas zilganpelēkā vai zilā krāsā.

Nozīme biškopībā

Zilā ežziede uzzied otrajā gadā pēc sējas. Unikālie ziedi ir teicami bišu pievilinātāji - ziedēšanas laikā tos ļoti intensīvi apmeklē bites, stundā pat 150 – 190! Uz viena auga attīstās 10 - 16 ziedkopas. Ziedkopa sāk ziedēt no augšas, un ziedi spirālveidīgi atveras līdz ziedgalviņas pamatam. Atkarībā no saules gaismas, mitruma un siltuma zilās ežziedes zied no jūlija beigām līdz pat septembra sākumam vidēji 30 - 35 dienas. Jāpiemin, ka zilās ežziedes ziedēšanas laiks atšķiras katrā Latvijas reģionā. Piemēram, Zemgalē nektāraugs sāk ziedēt jūlija trešajā dekādē, un bites to izmanto produktīvajam ienesumam, savukārt Vidzemē zilās ežziedes dravai nodrošina ienesumu augusta pirmajā, otrajā dekādē, kad bites nektāru galvenokārt izmanto ziemojošās paaudzes veidošanai. Nektārs izdalās bagātīgi visu dienu. Bites ziedus sāk apmeklēt jau pulksten 7 - 8 no rīta un turpina līdz vēlam vakaram; uz vienas ziedgalviņas vienlaicīgi atrodoties 5 - 8 un vairāk bitēm. Siltās naktīs tās pat pārnakšņo ežziedes ziedos, jo, saulei norietot, vairs nespēj orientēties. Zilās ežziedes ziedi izdala daudz nektāra ar 65-70% lielu cukura koncentrāciju. Nektāra rašanās intensitāte saglabājas arī lietainās dienās, bet sausumā tā izdalīšanās samazinās līdz divām reizēm. Nektārs ir caurspīdīgs, bezkrāsains, ar vieglu, patīkamu smaržu, izdalās katru gadu. Medus ir dzintara krāsā, vāji kristalizējas. No 1 ha labvēlīgos apstākļos var iegūt līdz pat 700kg medus, bet parasti - ap 400kg/ha. Bites ievāc arī ziedputekšņus, kas ir dzelteni, to ienesums ir vidējs.

Agrotehnika

Lai nektārs izdalītos bagāti, zilās ežziedes audzēšanai piemērota ir saulaina vieta. Protams, tās var augt dažādās augsnēs, tomēr vislabāk - mēslotā, sausā līdz vidēji mitrā, trūdvielām bagātā augsnē. Labi aug kaļķainā augsnē, pH5,6 - 7. Audzēšanai nepiemērota ir smaga māla un purvaina (kūdraina) augsne.

Ja paredzēts sēt atmatā vai laukā, kur ilgāku laiku nekas nav audzēts, to ieteicams pirms sējas ielabot ar organisko mēslojumu. Lai padarītu augsni irdenāku un atbrīvotu to no nezālēm, iestrādā, piemēram, griķu zaļmēslojumu. Ja iekultivēšanas pakāpe ir zema, sējumos ātri ieviešas savvaļas augi. Labākie priekšaugi – ziemāji, kukurūza, rušināmkultūras. Vēlams augsnē iestrādāt 15 - 20t/ha kūtsmēslu vai komposta; minerālmēslus: 35 - 50kg/ha N, 40 - 60kg/ha P2O5 un 60kg/ha K2O tīrvielās.

Ežziedi var sēt divos termiņos: vai nu vēlu rudenī – septembra beigās, oktobrī, līdz ar to pavasarī sēklas vienmērīgāk sadīgst un spēj konkurēt ar nezālēm, vai arī pavasarī – aprīļa trešajā dekādē, maija sākumā. Paliekošā vietā sēj 50 - 60cm attālās rindās, izsējot līdz 23 - 30kg/ha sēklu, kuras iestrādā ar sējmašīnu 3 - 4cm dziļi, bet lai labāk izsētos, sēklas iesaka sajaukt ar zāģu skaidām, savukārt izkliedsējā – sējot ar rokām, pēc sējas sēklas ieecē augsnē. Sēklas dīgst samērā ilgi, daļa tikai nākošajā gadā. Salīdzinoši lēnās dīgšanas dēļ zilās ežziedes iesaka kombinēt ar citiem zālaugiem, sējot vienlaicīgi ar virsaugu, piemēram, bišu facēliju vai baltajām sinepēm, izsējas normu samazinot par 20%. Piemēram, facēliju izmanto attiecībā 5:8 - sēklu izsējas norma zilai ežziedei 5 - 7 kg/ha un facēlijai 8 - 12 kg/ha. Zilās ežziedes dīgsti parādās pēc 15 - 25 dienām, atkarībā no augsnes mitruma. Izvēloties vēlāku sējas termiņu, kad augsnes virsējais slānis iesilis līdz 12 - 14°C, sējumi sadīgst straujāk un spēj konkurēt ar nezālēm. Ja sēklu ir maz, var audzēt stādus - sēklas izsēj siltumnīcā kastītēs un pēc sadīgšanas pārpiķē vai dobēs plēves seguma siltumnīcās. Dīgsti parādās jau pēc 6 - 18 dienām. Paliekošā vietā dēstus izstāda jūnijā, kad augam izveidojušās vismaz divas īstās lapas. Stāda tā, lai starp augiem ir 25 - 30 cm.

Pirmajā gadā ežziedes veido lapu rozeti, attīsta sakņu sistēmu. Dīgstu retināšana nav nepieciešama. Audzējot tālrindsējā, pēc sadīgšanas pietiek ar vienreizēju rindstarpu irdināšanu, bet nezāļainos laukos pat 2 - 3 reizes. Ja lauks stipri nezāļains, tad atkārtoti jāravē, jo ežziedes dīgsti nav konkurentspējīgi ar nezālēm un tad izdzīvo tikai daļa augu. Audzējot tīrsējā, jau jūlija vidū lapu rozete var sasniegt 28cm diametru. Tātad - pirmais gads ežziedei ir kritisks, tāpēc platība jākopj, lai neaizaug ar zāli. Turpmākajos gados zilā ežziede aug diezgan strauji un nomāc nezāles. Ik gadu rudenī zilās ežziedes laukus ieteicams mēslot ar kālija (piemēram, kālija hlorīds 200kg/ha) un fosfora (vienkāršais superfosfāts 300kg/ha) minerālmēsliem, kas veicinās vienmērīgāku nektāra izdalīšanos. Pēc noziedēšanas – vēlu rudenī zilās ežziedes apgriež, atstājot 5 – 10 cm augstus dzinumus. Nezāļainos laukos vēlama rindstarpu irdināšana, nepieciešamības gadījumā – jāravē.

Zilo ežziedi pavairo gan ar sēklām, izsējot paliekošā vietā, gan izaudzējot stādus. Sēklu dīdzība vidēji ap 70%. Zilās ežziedes sēklas nogatavojas septembrī un oktobrī. Tās ienākas nevienmērīgi, jo visi ziedi nezied vienlaicīgi (vispirms sāk augšējās galviņas, vēlāk pazarēs esošās), tāpēc sēklas ieteicams ievākt atkārtoti divas vai trīs reizes un tieši tad, kad ziedgalviņas labi irst. Rudenī tās rūpīgi jāizžāvē kaltēs vai izbērtas uz blīva, ūdens necaurlaidīga audekla šķūņos, no vēja aizsargātās vietās. Sēklas jāglabā temperatūrā virs 0⁰C. Sēklu raža variē no 300 - 500kg/ha. Ja rudenī sēklas nenovāc, tās izsējas.

Zilā ežziede ir ne tikai lielisks nektāraugs, bet arī vērtīgs akcents dobēs, tāpat ziedu galviņas piešķir īpašu odziņu puķu pušķiem un ne mazāk izteiksmīgas savā vienkāršībā tās izskatās sauso ziedu kompozīcijās vai vienas pašas vāzē.